Ilgtspējīgas attīstības vispārējais 4. mērķis

Ilgtspējīgas attīstības 4. mērķa "kvalitatīva izglītība" vispārējais mērķis ir nodrošināt iekļaujošu un taisnīgu kvalitatīvu izglītību un veicināt mūžizglītības iespējas visiem. Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas datiem izglītības tiesības ir jāgarantē visos līmeņos-agrā bērnībā, pamat un vidējā, tehniskajā un profesionālajā izglītībā, un, tām jāaptver visi cilvēki neatkarīgi no dzimuma, vecuma, rases vai etniskās piederības, kā arī personas ar invaliditāti, migranti, pamatiedzīvotāji, bērni un jaunieši, jo īpaši neaizsargātās mērķgrupas. Turklāt, mācīšanās ir jāapvieno ar reālo dzīvi un jānotiek dažādos kontekstos (formālā, neformālā formātā).

Fullans un Skots (2014, 7. lpp.) apgalvo, ka mācīšanās, kas "aplūko pasauli no daudzām dažādām perspektīvām ( ... ), ir saistīta ar mūsu studentu reālās pasaules interesēm, vajadzībām un izaicinājumiem, ir aktīva, kas koncentrējas uz tādu spēju attīstību, kas ir ne tikai šodien, bet noderēs arī ilgtspējīgai nākotnei".

Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas (2015, 17. lpp.) 4. ilgtspējīgas attīstības mērķa galvenie uzdevumi ir:

4.1. Vispārējā pamatizglītība un vidējā izglītība;

4.2. Agrīnās bērnības attīstība un vispārējā pirmsskolas izglītība;

4.3. Vienlīdzīga piekļuve tehniskajai / profesionālajai un augstākajai izglītībai;

4.4. Atbilstošas prasmes pienācīgam darbam;

4.5. Dzimumu līdztiesība un iekļaušana;

4.6. Universālā jauniešu un pieaugušo lasītprasme;

4.7. Izglītība ilgtspējīgai attīstībai un globālajai pilsonībai;

4.8 efektīva mācību vide;

4.9. paplašināt jaunattīstības valstīm pieejamo stipendiju skaitu;

4.10. palielināt kvalificētu skolotāju piedāvājumu.

Kāpēc tas ir svarīgi izglītības kopienai?

Lai veicinātu iekļaujošu un vienlīdzīgu kvalitatīvu izglītību un veicinātu mūžizglītības iespējas visiem, ir svarīgi pieņemt plašu un integrējošu izglītības procesu perspektīvu. Tas ietver dažādas izglītības metodes, ne tikai formāli organizētas, bet arī tās, kas nodrošina kontaktus ar dažādām zināšanām un praksi skolās, akadēmiskā kontekstā un ārpus tās (Zucchetti & Moura, 2010). Tas nozīmē, ka izglītības reakcija uz situācijām, kas izriet no ekonomiskajām, demogrāfiskajām un sociālajām pārmaiņām, noteikti prasa lielākus ieguldījumus sadarbībā starp formālo un neformālo sistēmu.

Portugālē šī ekoloģiskā perspektīva un sociāli izglītojošā prakse formālā un neformālā izglītības kontekstā dažādos izglītības līmeņos, gadu gaitā ir bijusi ievērojama un pieaugoša,  paplašināšanās (Silva et al ., 2010) No tiem, kas tieši atbild par mācību un mācību procesu, mācību programmu un programmu organizatoriem, politikas mentoriem un uzraugiem, studentiem un viņu ģimenēm, šī ekoloģiskā perspektīva tiek atzīta daudz vairāk nekā tikai vietējais ieguvums, turpretī, sevi prezentē kā plašas intereses objektu, palielinot redzamību un juridisko struktūru. Šī plašākā, iekļaujošā un taisnīgā perspektīva, kas uztur mūžizglītības principu, prasa dažādu valodu un dažādu zināšanu komunikāciju un artikulāciju neformālā kontekstā, kas palīdzēs veicināt radošumu un daudzveidīgas prasmes (zināšanas, argumentācija, komunikācija, attieksme). Tas noved pie inovācijas un pilsonības attīstības. Šis tīklu veidošanas scenārijs veicina jaunu izglītības praksi, kas veicina sociālo kohēziju, kas atbilst ilgtspējīgas attīstības 4.mērķim  "kvalitatīva izglītība".

Lai izprastu sabiedrības globālos aspektus, un, tajā pašā laikā rīkotos, lai pārveidotu savu vietējo un kopienas realitāti, iekļaušana paredz visu tiesības uz pilnīgu un efektīvu piekļuvi un līdzdalību tajos pašos izglītības kontekstos. Šajā brīdī, Portugāles valdība izglītības programmās nosaka, kā vienu no prioritātēm- apņemšanos veidot iekļaujošu skolu, kur katrs students, neatkarīgi no viņu personīgo un sociālo situāciju, atrod atbildes, kas ļauj viņiem iegūt izglītības līmeni un apmācību, kas veicina to pilnīgu sociālo iekļaušanu (likums 54/2018, 6 jūlijs). Šī iekļaujošā apņemšanās saskaņā ar UNESCO (2009) apvieno īpašus atbalsta resursus mācībām.

Ņemot vērā paaudžu ietekmi izglītības procesā, kā mēs attīstāt kvalitatīvu izglītību šodien ar iepriekš minētajiem pieņēmumiem, tās ietekme noteikti būs pārbaudāma ilgtermiņā. Kvalitatīvas izglītības mērķis ir veidot atbildes uz vietējiem izaicinājumiem, ar kuriem katrs saskaras, dažādos brīžos un globālās transformācijas makro scenārijā, kas var būt sociāli iekļaujošs.

Ilgtspējīgas attīstības 4.mērķa galvenie aspekti.

SAM4 galvenās dimensijas ir saistītas ar kognitīviem, sociāli emocionāliem un uzvedības mācīšanās mērķiem (UNESCO, 2017, 18. lpp.).

Kognitīvās mācīšanās mērķi ir saistīti ar: 

• zpratni par izglītības nozīmi un mūžizglītības iespējām visiem; atzīst, ka izglītība ir cilvēka pamattiesības; 
• atzīst, ka trūkst taisnīgas piekļuves kvalitatīvai izglītībai un mūžizglītības iespējām; 
• izpratni par kultūras lomu ilgtspējības sasniegšanā un izglītības nozīmi ilgtspējīgākas, taisnīgākas un mierīgākas pasaules veidošanā.

Sociāli emocionālie mācīšanās mērķi ir saistīti ar: 

• izglītojamā spēju palielināt izpratni par kvalitatīvas izglītības nozīmi visiem; 
• motivēt un dot iespēju pieprasīt un iesaistīt izglītību ilgtspējīgai attīstībai un citām izglītības iespējām; 
• identificēt savas mācīšanās vajadzības un personīgo attīstību un uzlabot savas prasmes, jo īpaši attiecībā uz nodarbinātību un uzņēmējdarbību.

Uzvedības mācīšanās mērķi ir saistīti ar spēju veicināt un īstenot kvalitatīvu izglītību visiem dažādos līmeņos, veicināt dzimumu līdztiesību, pieprasīt un atbalstīt politikas izstrādi, dot jauniešiem iespēju mācīties visu mūžu un veicināt ilgtspējīgu attīstību.

The interplay between Sustainable Development Goal 4 and the acquisition of 21st century skills

Ensuring quality education and promoting lifelong learning opportunities for all is essential to the acquisition of 21st century skills. In this perspective, the “whole-institution approach and transformative pedagogies are recognised as key drives for the education for sustainable development. (..) It involves rethinking the curriculum, campus operations, organizational culture, student participation, leadership and management, community relationships and research” (UNESCO, 2017, p. 53).

The pedagogical approaches (PA) related with the quality education for sustainable development (UNESCO, 2017, p. 55) are: learner-centered, action-oriented and transformative learning. This framework is consistent with the possibilities for the acquisition of 21st century skills, as can be observed in Figure 1.

Kā sistematizēts 1. attēlā, pedagoģiskā pieeja uz izglītojamo orientēta pieeja var būt saistīta ar 21.gadsimta prasmju raksturu.

Pedagoģiskā pieeja ir skolēncentrēta:

• skolēni kā autonomi izglītojamie;
• prasa audzēkņiem pārdomāt savas zināšanas un mācību procesus, lai tos pārvaldītu un uzraudzītu.

“Mācīšanās mācīties” un spēja regulēt mācību procesu, uz darbu vērsts mērķis, pašregulācija ir pedagoģiskās pieejas rīcība var būt saistīta ar 21.gadsimta prasmēm: sadarbību un komandas darbu, komunikāciju, kritiskā domāšanu un problēmu risināšanu, radošumu un iztēli.

Pedagoģiskā pieeja ir uz rīcību orientēta mācīšanās:

• palielina zināšanu apguvi, kompetenču attīstību un vērtību skaidrojumu, saistot abstraktus jēdzienus ar personīgo pieredzi un izglītojamā dzīvi;
• attiecas uz Kolb teoriju par pieredzes mācību ciklu ar šādiem posmiem: konkrēta pieredze, novērošana un atspoguļošana,  veido abstraktus jēdzienus vispārināšanai un piemēro tos jaunās situācijās.

21.gadsimta prasmes:

• sadarbība un komandas darbs, komunikācija, kritiskā domāšana un problēmu risināšana radošums un iztēle, spēja sadarboties komandās, atrisināt konfliktu;
• sazināties mērķtiecīgi, izmantojot dažādas metodes (tostarp digitālos rīkus), pielāgot komunikāciju dažādām grupām; 
• risināt problēmas, kritisks novērtējums un spēja apšaubīt informāciju;
• spēja redzēt savienojumus un modeļus; 
• izpētīt, pārdomāt un sekot idejām reālajā dzīvē;
• apgūt inovatīvas idejas un netradicionālus risinājumus; 
• izmantot savu radošumu rīcības procesā.

Pedagoģiskās pieeja var būt mācīšanās un saistīta ar 21.gs. prasmēm: 

• to mērķis ir dot iespēju audzēkņiem apšaubīt un mainīt viedokļus, kā viņi redz un domā par pasauli, lai padziļinātu viņu izpratni par to;
• domāt kā globāliem pilsoņiem;
• izpētīt globālas problēmas (izmantojot dziļu izpratni un dažādas vērtības un pasaules uzskatus); 
• izraisīt patiesas intereses un spējas risināt sarežģītas reālās pasaules problēmas, kas ietekmē ilgtspējību; 
• spēt noteikt alternatīvas rīcībai un noteikt prioritātes; 
• spēt pieņemt gudrus un apzinātus lēmumus.