13. Ilgtspējīgas attīstības mērķa vispārējais mērķis 

Klimata pārmaiņas tagad ietekmē visas valstis visos kontinentos. Tās izjauc valstu ekonomiku un ietekmē cilvēkus, kopienas un valstīm tas dārgi izmaksā šodien un vēl vairāk rīt. Laika apstākļi mainās, jūras līmenis paaugstinās, laika apstākļi kļūst arvien ekstrēmāki un siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisija tagad ir augstākā vēsturē. Bez iejaukšanās procesos, pasaules vidējā virsmas temperatūra, visticamāk, pārsniegs 3 grādus pēc Celsija šajā gadsimtā. Visvairāk tas skar nabadzīgākos un neaizsargātākos cilvēkus.

Tagad ir pieejami risinājumi, lai valstis varētu pāriet uz tīrāku un izturīgāku ekonomiku. Pārmaiņu temps kļūst arvien ātrāks, jo arvien vairāk cilvēku pievēršas atjaunojamajai enerģijai un virknei citu pasākumu, kas samazinās emisijas un palielinās pielāgošanos.

Klimata pārmaiņas ir globāla problēma, kurai nepieciešami risinājumi, kas jāsaskaņo starptautiskā līmenī, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm virzīties uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni.

Lai pastiprinātu globālo reakciju uz klimata pārmaiņu draudiem, valstis COP21 sanāksmē Parīzē pieņēma Parīzes nolīgumu, kas stājās spēkā 2016. gada novembrī. Līgumā visas valstis vienojās strādāt, lai pasaules temperatūras paaugstināšanos ierobežotu krietni zem 2 grādi pēc Celsija. 2017. gada 2. februārī Latvijas Republikas Saeima ratificēja Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Parīzes nolīgumu. Tas nozīmē, ka kopš tā laika Latvija ir apņēmusies īstenot virkni starptautiski noteikto saistību, lai mazinātu globālās klimata pārmaiņas.

Līdz 2018. gada aprīlim Parīzes nolīgumu bija ratificējušas 175 puses, un 10 jaunattīstības valstis iesniedza savu pirmo nacionālo pielāgošanās plānu atkārtojumu, reaģējot uz klimata pārmaiņām.

Kāpēc tas ir svarīgi izglītības kopienai?

Mūsu komandas izstrādātais modulis

• Sniegs dziļāku izpratni par 13. IAM un kā tas ir saistīts ar ilgtspējīgu dzīvesveidu;
• Paskaidros, kā 21. gadsimta prasmes ir saistītas ar IAM kopumā un jo īpaši ar 13. IAM;
• Palīdzēs iegūt vairāk zināšanu par 13. IAM izmantošanu 21. gadsimta prasmju veicināšanā jauniešu vidū;
• turpinās veidot skolotāju kapacitāti, lai sekmētu veiksmīgas nodarbības, lai palielinātu skolēnu prasmes un kompetences, izmantojot ANO 13. IAM.

Moduļa darbību rezultātā izglītības kopiena:

• pozitīvi reaģēs uz 13. IAM sasniegšanu;
• dalīsies labajā praksē un iedvesmos no tām rīkoties;
• uzsāks, atvieglos un piedalīsies diskusijās klasē, atklāti daloties savos uzskatos un dažādiem viedokļiem, domās par turpmākajām darbībām.

Ilgtspējīgas attīstības 13. mērķa galvenās dimensijas

• definēt, kas ir klimata pārmaiņas;
• saprast, cik steidzami jārīkojas, lai nepieļautu klimata pārmaiņas un to ietekmi;
• stiprināt noturību un pielāgošanās spējas ar klimatu saistītās katastrofās;
• saprast, ka ir jāīsteno ANO Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām.

Ilgtspējīgas attīstības 13. mērķa un 21. gadsimta prasmju apguves mijiedarbība

• izpētīt, pārdomāt un sekot līdzi reālajā dzīvē esošajām idejām, kas uzsver, ka steidzami jārīkojas nekavējoties pret klimata pārmaiņām;
• attīstīt novatoriskas idejas un netradicionālus risinājumus attiecībā uz 13. IAM;
• sadarboties un dalīties uzdevumos ar citiem skolēniem, lai stiprinātu noturību pret klimata pārmaiņām;
• izrādīt pretestību un izturību cīņā par klimata izmaiņām;
• pielietot kritisko domāšanu un iegūt nozīmīgas zināšanas par 13. IAM;
• iemācīties saskatīt risinājumus un modeļus;
• definēt rīcības alternatīvas un noteikt prioritātes;
• iemācīties pieņemt gudrus un apzinātus lēmumus;
• iemācīties sadarboties komandās;
• iemācīties sazināties ar digitālajiem rīkiem.