Ilgtspējīgas attīstības 14. mērķa vispārējais mērķis 

Divas trešdaļas zemes virsmas ir pārklātas ar ūdeni. Ūdens ir galvenais dzīves nosacījums. Cilvēks ir attīstījies no pašām pirmajām baktērijām, kas atrastas jūrā pirms 4 000 000 000 gadiem. Mūsu dzīve ir dziļi atkarīga no ūdens.

Pasaules okeāni - to temperatūra, ķīmija, straumes un dzīvība - virza globālās sistēmas, kas padara Zemi par apdzīvojamu cilvēcei. Tas, kā mēs pārvaldām šo svarīgo resursu, ir būtisks cilvēcei kopumā.^[1]

14. IAM, “Dzīve zem ūdens”, mērķis ir saglabāt okeānus, nodrošinot to ilgtspējīgu izmantošanu. Tas ietver jūras un piekrastes ekosistēmu aizsardzību, kā arī jūras piesārņojuma un okeānu paskābināšanās seku novēršanu un samazināšanu.

Jūras piesārņojums, kura lielākā daļa nāk no sauszemes avotiem, sasniedz satraucošu līmeni, un katrā okeāna kvadrātkilometrā ir vidēji 13 000 plastmasas atkritumu.^[2]

14. IAM Dzīve zem ūdens, ir sadalīta 10 mērķos^[3]:

Subgoal 14.1

Līdz 2025. gadam novērst un ievērojami samazināt visa veida jūras piesārņojumu, jo īpaši no sauszemes darbībām, ieskaitot jūras atkritumus un barības vielu piesārņojumu; 

Subgoal 14.2

Līdz 2020. gadam ilgtspējīgi pārvaldīt un aizsargāt jūras un piekrastes ekosistēmas, lai izvairītos no būtiskas nelabvēlīgas ietekmes, tostarp stiprinot to noturību, un rīkoties to atjaunošanai, lai sasniegtu veselīgus un produktīvus okeānus;

Subgoal 14.3

Samazināt un novērst okeānu paskābināšanās sekas, tostarp pastiprinot zinātnisko sadarbību visos līmeņos;

Subgoal 14.4

1.4 Līdz 2020. gadam efektīvi jāregulē nozveja un jāpārtrauc nozveja, nelegāla, nereģistrēta un neregulēta zveja un destruktīva zvejas prakse, kā arī jāīsteno zinātniski pamatoti apsaimniekošanas plāni, lai pēc iespējas īsākā laikā atjaunotu zivju krājumus vismaz līdz līmenim, kas var nodrošināt maksimāli ilgtspējīgu ilgtspējību. ražu, ko nosaka to bioloģiskās īpašības;

Subgoal 14.5

Līdz 2020. gadam saglabāt vismaz 10 % piekrastes un jūras teritoriju saskaņā ar nacionālajiem un starptautiskajiem tiesību aktiem un pamatojoties uz labāko pieejamo zinātnisko informāciju;

Subgoal 14.6

Līdz 2020. gadam aizliegt noteiktus zivsaimniecības subsīdiju veidus, kas veicina pārmērīgu jaudu un nozveju, likvidēt subsīdijas, kas veicina nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un atturēties no jaunu šādu subsīdiju ieviešanas, atzīstot, ka jaunattīstības un vismazāk attīstītajām valstīm ir piemērota un efektīva īpaša un atšķirīga attieksme tirdzniecības sarunu par zivsaimniecības subsīdijām neatņemama sastāvdaļa;

Subgoal 14.7

Līdz 2030. gadam palielināt ekonomisko labumu mazo salu jaunattīstības valstīm un vismazāk attīstītajām valstīm no jūras resursu ilgtspējīgas izmantošanas, tostarp ilgtspējīgi pārvaldot zivsaimniecību, akvakultūru un tūrismu;

Subgoal 14.A

Palielināt zinātniskās zināšanas, attīstīt pētniecības spējas un nodot jūras tehnoloģijas, ņemot vērā Starpvaldību okeanogrāfijas komisijas kritērijus un pamatnostādnes par jūras tehnoloģiju nodošanu, lai uzlabotu okeānu veselību un palielinātu jūras bioloģiskās daudzveidības ieguldījumu jaunattīstības valstu attīstībā, jo īpaši mazo salu jaunattīstības valstis un vismazāk attīstītās valstis;

Subgoal 14.B

Nodrošināt mazapjoma amatnieku zvejnieku piekļuvi jūras resursiem un tirgiem;

Subgoal 14.C

Uzlabot okeānu un to resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, īstenojot starptautiskos tiesību aktus, kā tas atspoguļots UNCLOS, kas nodrošina tiesisko regulējumu okeānu un to resursu saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai, kā atgādināts ‘Mūsu vēlamās nākotnes’ 158. punktā.

Kāpēc tas ir svarīgi izglītības kopienai?

Nākamajām paaudzēm ir jāmaina ieradumi. Mums jāmaina bailes par darbībām klimata jomā. UNICEF aptaujā 41,2% jauniešu baidās no klimata pārmaiņām. Mums jāuzlabo viņu izpratne par ūdens apriti, kā arī pārstrādi. Mums ir jāizglīto bērni kā pasaules pilsoņi, lai viņi apzinātos dzīvi okeānos un to, cik cilvēku dzīve ir atkarīga no okeāna. Vissvarīgākais ir tas, cik trausls tas ir attiecībā uz cilvēku rīcību uz sauszemes un jūrā. Ir svarīgi iemācīt bērniem, ka mūsu pašreizējā rīcība ietekmēs bioloģisko daudzveidību un nākamās paaudzes.   

Ilgtspējīgas attīstības 14. mērķa galvenās dimensijas

Lai saprastu jūras piesārņojumu, ir nepieciešams saprast ūdens apriti. Skolēniem jāsaprot, ka viņi paši piedalās ūdens ciklā.

Izmantoto ūdeni mēs aizņemamies no dabas, un mums tas ir jānosūta atpakaļ dabai tik tīrs un nepiesārņots, cik mēs to ieguvām. Skolēniem arī jāsaprot, ka ūdens no sauszemes virsmas iet uz jūru. Ir grūti saprast globālo ciklu, ja nesaprotat vietējo ūdens ciklu. 

Visi iesaistītie skolēni uzzinās atbildes uz šādiem jautājumiem:

● No kurienes nāk ūdensvada ūdens?

● Kas notiek ar ūdeni, mazgājot tualeti?

● Kur nonāk lietus ūdens?

● Ko lietus ūdens uzkrājas ceļā uz jūru?

● Kādi savienojumi rodas no cilvēka un ko mēs varam darīt lietas labā? 

Skolēniem jābūt zinātnes pamatzināšanām, taču tām ir arī būtiska nozīme, lai viņi novērtētu dabu un gūtu pozitīvu pieredzi ar jūru, dzīvajiem dzīvniekiem un augiem. Tas mums jāiekļauj aktivitātēs.

Mēs esam izvēlējušies koncentrēties uz šādiem trim ilgtspējīgas attīstības mērķiem: 

Subgoal 14.1

14.1 Līdz 2025. gadam jānovērš un ievērojami jāsamazina visa veida jūras piesārņojums, jo īpaši no sauszemes darbībām, ieskaitot jūras atkritumus un barības vielu piesārņojumu 

14.1 galvenās tēmas:

●      Jūras plastmasas piesārņojums, jo tā ir redzama pasaules mēroga problēma, parāda, kāpēc mēs esam atkarīgi viens no otra

●      Piesārņojums ar barības vielām piekrastes ūdeņos, ko rada zivju ražošana, pilsētas un lauksaimniecība 

Subgoal 14.2

 Līdz 2020. gadam ilgtspējīgi pārvaldiet un aizsargājiet jūras un piekrastes ekosistēmas, lai izvairītos no būtiskas nelabvēlīgas ietekmes, tostarp stiprinot to izturību, un rīkojieties to atjaunošanai, lai sasniegtu veselīgus un produktīvus okeānus

       14.2 galvenās tēmas:

●      Strādāsim ar bioloģisko daudzveidību, galveno uzmanību pievēršot sugu aizsardzībai, jo izmirušās sugas nekad nevarēs atgriezties

●      Koncentrējieties uz jūras un ekosistēmu vietējo un globālo atjaunošanu, piem. konkrētas darbības vietējās ieplūdes atjaunošanai. (Vejle Fjord)^[1]

Līdz 2020. gadam efektīvi jāregulē ieguve un jāpārtrauc pārzveja, nelegāla, nereģistrēta un neregulēta zveja un postoša zvejas prakse, kā arī jāievieš zinātniski pamatoti pārvaldības plāni, lai pēc iespējas īsākā laikā atjaunotu zivju krājumus vismaz līdz līmenim, kas var nodrošināt maksimālu ilgtspējīgu ražu. ko nosaka to bioloģiskās īpašības 

14.4 galvenās tēmas:

● Apzināties ilgtspējīga patērētāja spēkus;

● Apzināties, cik atkarīgas valstis ar starpvalstu mērķiem un likumiem, kas regulē zvejas floti;

● Apzināties, kā zvejas metodes ietekmē ekosistēmu.

Šo 3 mērķa izvēles un noteikšanas iemesli ir tādi, ka tie ietekmē cilvēka dzīvi un būs svarīgi arī skolas bērniem. Ja mēs vēlamies, lai viņi maina savus ieradumus un attieksmi, skolēniem ir jādomā par ikdienas dzīvi un mums jādod viņiem iespējas rīkoties. Mums ir svarīgi, lai izvēlētās aktivitātes būtu tuvas skolēnu ikdienai. Turklāt ir svarīgi, lai viņi spētu saprast darbību ietekmi, ko viņi paši var izdarīt.

Viņiem ir jābūt pozitīvai pieredzei, kas saistīta ar jūru un dzīvi zem ūdens. Mēs to iegūsim šādos veidos:

1) Skolēniem jāredz un jājūt, ka jūras piesārņojums un citas cilvēku darbības jūrā ir reāla problēma (piemēram, plastmasa mīdijās vai plastmasa pludmalē);

2) Skolēniem jāattīsta izpratne par dabiskajām sistēmām (piemēram, ūdens apriti, piesārņojuma ķīmiju un bioloģisko daudzveidību) jūrā;

3) Skolēni varēs redzēt risinājumu, ko var integrēt ikdienas dzīvē.

Ir arī svarīgi, lai aktivitātes būtu orientētas uz praksi un sniegtu pamatzināšanas par ūdens sistēmām. 

Ilgtspējīgas attīstības 14. mērķa un 21. gadsimta prasmju apguves mijiedarbība

Cilvēki ir atbildīgi gan par jūras piesārņojumu, gan arī ir ļoti atkarīgi no okeāniem, lai nodrošinātu mūs ar pārtiku pieaugošam iedzīvotāju skaitam. Tāpēc mums nākamās paaudzes ir jāizglīto tā, lai būtu izpratne par problēmu, vēlme izdarīt izvēli gan attiecībā uz personiskām, gan politiskām darbībām, kas atrodas augstāk sistēmā. Skolēniem jābūt spējām atrisināt problēmas, kas radītas tam, kā cilvēce ietekmē mūsu vidi, un viņiem jābūt pilnvarām rīkoties. Mūsu izglītībai jāatspoguļo šīs prasmes, kas aprakstītas kā 21. gadsimta prasmes.

Mēs savās aktivitātēs pievērsīsimies tādām mācību situācijām, kurās skolēni:

● jāsadarbojas komandās, lai izdarītu labi izpētītas izvēles;

● var atrisināt problēmas un jūtas personīgi iesaistīts;

● jāizmanto savas inženiertehniskās prasmes, lai izveidotu fizikālos modeļus, kas ilustrē konkrētu problēmu risinājumus;

● prast saskatīt abas argumentu puses-skolēnam jāspēj iesjusties citu tautu vietā, spēlēt dažādas lomas un redzēt dažādas perspektīvas no dažādām pusēm;

● skolēni iesaistīsies personiskajā līmenī un vēlāk šajā procesā darbosies kopīgākā līmenī, piemēram, pašvaldību, valsts un starptautiskā līmenī.